Kopsavilkums: Alfa Bank vadītājs Boriss Krasnoženovs saka, ka valsts investīcijas infrastruktūrā apstiprinātu mazāk konservatīvas prognozes, paredzot izaugsmi līdz 4–5 %.

Ķīnas Metalurģijas rūpniecības plānošanas un pētniecības institūts lēš, ka Ķīnas tērauda ražošana šogad varētu samazināties par 0,7 % salīdzinājumā ar 2019. gadu līdz aptuveni 981 miljonam tonnu. Pagājušajā gadā domnīca lēsa, ka valsts produkcija ir 988 miljoni tonnu, kas ir par 6,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Konsultāciju grupa Wood Mackenzie ir nedaudz optimistiskāka, prognozējot Ķīnas ražošanas pieaugumu par 1,2%.

Tomēr Krasnoženovs abas aplēses uzskata par pārāk piesardzīgām.

Ķīnas tērauda ražošana šogad varētu pieaugt par 4–5 % un pārsniegt 1 miljardu tonnu, sacīja Maskavā bāzētais metālrūpniecības analītiķis, balstot savu prognozi uz valsts ieguldījumiem pamatlīdzekļos (FAI).

Pagājušā gada FAI gada apjoms sasniegtu 8,38 triljonus ASV dolāru jeb aptuveni 60% no Ķīnas IKP. Saskaņā ar Pasaules Bankas aplēsēm, 2018. gadā IKP bija 13,6 triljoni ASV dolāru, bet 2019. gadā tas varētu pārsniegt 14 triljonus ASV dolāru.

Āzijas Attīstības banka lēš, ka attīstība reģionā izmaksā 1,7 triljonus dolāru gadā, ieskaitot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās izmaksas. No kopējām 26 triljonu dolāru investīcijām, kas sadalītas pusotra desmitgades laikā līdz 2030. gadam, aptuveni 14,7 triljoni dolāru ir atvēlēti enerģētikai, 8,4 triljoni dolāru transportam un 2,3 triljoni dolāru telekomunikāciju infrastruktūrai, liecina bankas dati.

Ķīna absorbē vismaz pusi no šī budžeta.

Alfa Bankas pārstāvis Krasnoženovs apgalvoja, ka, lai gan infrastruktūras izdevumi joprojām ir lieli, cerības, ka Ķīnas tērauda ražošanas apjomi samazināsies līdz 1%, būtu neprecīzas.